Nesen ar draudzeni strīdējāmies, kā būtu labāk – piedzimt neredzīgam vai dzīves laikā zaudēt acu gaišumu. Strīda uzvarošais viedoklis patiesībā nav būtisks, jo gan viena, gan otra strīda aspekta rezultāts ir viens – nespēja redzēt saules gaismu, zilu jūru, zaļu zāli un savus tuvākos. Skumji. Un tomēr... tas nav iemesls, lai apstātos dzīve. Cilvēks ir radīts, lai pierastu pie tādiem apstākļiem, kādi tam ir. Vairumā gadījumu tas izdodas, jo cilvēks grib un var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Anna
Anna ir jauna, aktīva meitene. Viņa studē pēdējā kursā un drīz būs diplomēta mūzikas skolotāja. Viņa spēlē klavieres, brīvdienas pavada kopā ar savu draugu, bet darbadienas aizrit augstskolā vai mācību materiālu apstrādē. Annai rit ļoti ikdienišķa studenta dzīve, tikai ar vienu atšķirību – Anna ir neredzīga.
Annu mēs satiekam Latvijas neredzīgo bibliotēkā Juglā, uz kurieni Anna atnākusi kopā ar vecmāmiņu. Šeit viņa nāk katru nedēļu, lai izmantotu bibliotēkas tehnoloģiskās iespējas – strādātu ar īpaši aprīkotu datoru, lasītu un rediģētu tekstus ar Braila rindas palīdzību, kā arī printētu mācību materiālus ar īpašu Braila printeri.
Mājās uz mācību laiku Annai ir portatīvais dators ar īpašu, neredzīgiem cilvēkiem domātu datorprogrammu, kas visus tekstus un informāciju, kas redzama uz ekrāna, lasa priekšā. Taču Anna daudz labprātāk nāk strādāt ar bibliotēkas Braila rindu, kas viņai tekstus ļauj lasīt, ne klausīties. Datora balss šķiet kaut kas nesaprotams un teksts neuztverams – elektroniskā balss tekstu latviešu valodā izrunā ar burtiem angļu valodā, tāpēc nav brīnums, ka arī Anna atzīst – ja daudz jāstrādā, tad no tās balss un kropļotās valodas sāpot galva. Jā, esot arī programma latviešu valodā, tomēr tā bieži izlaižot burtus un neizrunājot galotnes, tāpēc tekstu rediģēt grūti. Viņas, tāpat kā daudzu citu neredzīgo cilvēku sapnis būtu pašai sava Braila rinda mājās, taču tā ir pārāk dārga.
Dators ir Annas ikdiena, tomēr interneta iespējas viņa vēl nav apguvusi, jo tas esot ļoti sarežģīti. Viņai bijušas arī informātikas lekcijas augstskolā, kur apguvusi daudz sev nevajadzīgu lietu, piemēram, mājaslapu veidošanu, bet interneta apguve viņai vēl priekšā. Šim mērķim viņa jau pieteikusies īpašos datorkursos.
Māris
Māris ir cilvēks, kas dzīvo kopā ar mūziku – tā viņam skanot galvā nepārtraukti un, pat tad, kad viņš nedaudz nervozē, viņš ar pirkstiem bungo ritmu. Mūzika ir viņa hobijs un dzīvesveids – Māris jau divreiz pabeidzis Ritma institūtu, sūta savas kompozīcijas radio un sapņo reiz kļūt par klubu dīdžeju.
Māris ir ļoti komunikabls, gatavs dalīties pieredzē un pamācīt citus tajā, ko apguvis pašmācības ceļā – brīvi sērfot internetā un izmantot citas datoru priekšrocības, piemēram, mūzikas veidošanai. No Māra ir vērts mācīties. Ja fonā neskanētu runājošā datorprogramma, kas viņam lasa priekšā visu, kas redzams uz ekrāna (un tik ātri, ka mums rodas šaubas, vai vispār ir iespējams ko tādu uztvert), pēc tā, cik veikli viņš pārvietojas pa mājaslapām, nemaz nevarētu pateikt, ka Māris ir neredzīgs.
Tastatūru no galvas Māris bija iemācījies jau tad, kad skolā vēl nebija informātikas. Arī Braila rindu apguvis pašmācības ceļā, pirms skolotājas vēl devušas zaļo gaismu darbam ar to. Pamazām pats „atkodis” arī interneta pasauli, kas neredzīgiem cilvēkiem sastāv no ļoti daudzām taustiņu kombinācijām, šifriem, daudzu lapu struktūras apguves, lai vispār tur ko varētu saprast. Māris atzīst, ka mācību procesā lieti noderējis viņa raksturs – urbties tik ilgi, kamēr viņš saprot, kas ir kas un kā orientēties.
Protams, daudzu lapu sarežģītā struktūra un pārblīvētība ar reklāmām, tāpat kā flash animāciju izmantošana programmēšanā, apgrūtina daudzu lapu pieejamību neredzīgiem cilvēkiem, bet Māris ir labi apguvis sev interesējošos portālus – ziņu portālus, mājaslapas ar mūzikas novirzienu, dažādus interneta radio, youtube.com, portālus par zinātni un astronomiju.
Internetu Māris aktīvi izmanto mājās, taču bez bibliotēkas nevarot iztikt – te pieejams Braila printeris un te viņš var izmantot arī Braila rindu, kas krietni atvieglo lasīšanu. Kā Māris atzīst, viņš bibliotēku izmanto tās pamata mērķim – informācijas meklēšanai un apgūšanai.
