Lepnums un priekā starojošas sejas – augstākā atzinība 3td video stāstiem

Šis ir aicinājums vēlreiz atcerēties 3td pieredzes stāstu pirmizrādē piedzīvoto pārsteidzoši pozitīvo atmosfēru un atsaukt atmiņā izjūtas, kas 2010.gada 4.februārī valdīja Spīķeros, kim? zālē, filmiņu demonstrācijas laikā, kā arī klausoties pirmajos vērtējumos un vēlāk – sarunās ar video stāstu varoņiem. Mēs, filmiņu veidotāji, sajutām patiesu gandarījumu par paveikto. Nevienam no pasākuma dalībniekiem neradās šaubas, ka Latvijas publiskajās bibliotēkās cilvēki patiešām piepilda sapņus, sasniedz mērķus un tādējādi veido pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi.

Kaut arī fotoattēlos nav iespējams iemūžināt izteiktos vārdus un filmiņu skatīšanās laikā ieskanējušos negaidīti sirsnīgos skatītāju aplausus, dzirkstošos smieklus vai pustumsā notrausto asaru, šī fotogalerija ir apliecinājums patiesi pozitīvajām emocijām 3td video stāstu pirmizrādē „Bibliotēka manā ceļā uz labāku dzīvi”.

Pirmizrādes pasākuma fotostāsts

Visus 9 videostāstus skatieties YouTube 3td kanālā!

01.12.2009 – Ilzes stāsts

Jau no mazotnes, pat tad, kad sevi vēl īsti neapzināmies, mēs mācāmies, apgūstam jaunas, noderīgas lietas. Mums dzīvē ir arī neskaitāmi viedie – cilvēki, no kuriem mācāmies un kuru padomiem sekojam. Skolas solā mums ir skolotājs – mūsu ceļa rādītājs. Šodien daudzi skolotāji rosina skolēnus mācīties ne tikai no mācību grāmatām, ko apstiprinājusi Izglītības ministrija, bet arī būt radošiem mājas darbu pildīšanā. Šim mērķim lieti noder informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Savukārt publiskās bibliotēkas piedāvā izmantot brīvpieejas datorus un bezmaksas interneta resursus visiem tiem skolēniem, kuriem šāda iespēja nav mājās.

Ilze Ručevska ir Saulkrastu vidusskolas 6.klases skolniece. Dzirkstoša, dzīvespriecīga, atvērta, ar jau izveidojušies skatījumu uz lietām un dzīvi – tādu mēs Ilzi satiekam Saulkrastu vidusskolas gaitenī. Par Ilzi labas atsauksmes jau esam dzirdējuši gan no Saulkrastu pilsētas bibliotēkas vadītājas Vizmas Stūrmanes, gan no skolotājiem. Ilze vienmēr bijusi čakla grāmatu lasītāja – tāpat kā viņas mamma un vecmāmiņa, tāpēc bibliotēku Ilze apmeklē jau sen. Kopš bibliotēkā ir datori – Ilze meklē atbildes uz skolas uzdevumiem arī internetā.

Ilze atzīst, ka bez datora vairs nevarētu iedomāties savu mācību procesu. Ilze par Saulkrastu bibliotēku runā kā par savām otrajām mājām – sirsnīgi un ar lepnumu. Īpaši spilgti palicis atmiņā viņas izsauciens: „Savu bibliotēku ne pret vienu citu nemainītu!”.

Saulkrastu bibliotēka ir izvietota telpās, kuras nezinātājam grūti pamanīt. Viens labums gan ir – tā atrodas pa ceļam uz pludmali un, kā stāsta bibliotekāres, vasarā izteikta tendence ir atpūtniekiem, ejot uz jūru, no rīta iegriezties bibliotēkā, izvēlēties sev tīkamu lasāmvielu, bet vakarā, dodoties mājup, grāmatu atdot. Tāpat bibliotēku izmanto bezvadu interneta lietotāji – nereti cilvēki sēž savās automašīnās pie bibliotēkās un darbojas ar klēpjdatoru. Šķiet, ka šajā bibliotēkā, kas ir visnotaļ dinamiska, sev vajadzīgo var atrast ikviens. Arī Ilze.

Saulkrastu bibliotēkā Ilzei patīk viss, ko tā spēj sniegt – atmosfēra, pieeja informācijai, iespēja satikt draugus, mācīties, piedalīties projektos un bibliotēkas pasākumos. Protams, Ilze gribētu datoru un internetu arī mājās – tad varētu labāk apgūt savu iemīļoto priekšmetu – informātiku. Bet Ilze neskumst, jo stunda intensīva darba pie datora bibliotēkā ir pietiekami, lai padarītu lietas un nenogurdinātu acis. Tomēr par datoru un internetu viņai labāk patīk grāmatas – tās varētu lasīt stundām. Atšķirībā no daudziem vienaudžiem Ilze uzskata, ka grāmatās ir lielāka vērtība. Ar grāmatām Ilze saista arī savu iespējamo nākotnes profesiju - viņa gribētu kļūt par literatūras skolotāju. Vai varbūt dizaineri. Ilzes ikdiena nebeidzas ar mācību stundām. Arī pēcpusdienas ir piepildītas – vai nu bibliotēkā, vai teātra pulciņā. Veroties Ilzē, šķiet, ka enerģijas un varēšanas viņai pietiktu vēl neskaitāmām lietām un aktivitātēm.

Negribētos domāt klišejās, bet jācer, ka Latvijas nākotne ir tādos bērnos, kāda ir Ilze!

Ilzes stāsts bildēs

30.11.2009 – Aijas stāsts

Dzīve dažkārt mūs nežēlo – tā sagādā daudz pārsteigumu un arī sitienu. Tomēr – vienmēr tikai tik daudz, cik cilvēks var izturēt. Katram ir savi dzīves kritumi un kāpumi. Šobrīd viens no smagākajiem kritieniem – ja esi zaudējis darbu. Tomēr cilvēki reaģē dažādi uz šādu dzīves pavērsienu – vieni noslēdzas sevī, citi meklē jaunas iespējas.

Jau gadu Aija uz Sauriešu bibliotēku iet kā uz darbu. Kādreiz viņa strādāja vietējā mēbeļu rūpnīcā, vēlāk kā dispečere liela uzņēmuma noliktavā Rīgā, bet ekonomiskā krīze skāra arī viņu. Palikt bez darba nekad nav viegli, bet, kā saka pati Aija, ja cilvēks atrod sev nodarbes, sakārto savu ikdienu, izplāno savas darīšanas, tas ir pārciešams.

Aija izlēma, ka bibliotēkas apmeklēšana palīdzēs atgūt līdzsvaru, atjaunot dzīves ritumu. Sākumā Aija nāca pēc iespējas katru dienu. Vēlāk, vasarā, vismaz reizi nedēļā vai divās, jo tad radās citi pienākumi – dārza apkopšana. Aija uz bibliotēku nāk, lai sekotu līdzi darba sludinājumiem internetā, meklē jaunas iespējas, nepadodas. Neraugoties uz pūliņiem, gada laikā Aija ir bijusi uz divām darba intervijām, kas visai skaidri atspoguļo situāciju Latvijas darba tirgū. Tomēr skats uz nākotni Aijai ir optimistisks, jo viņa nepārtraukti iegulda savā izaugsmē. Bezdarbnieka periods viņai ir laiks domāt par sevi un izmantot visas iespējas savam labumam un pilnveidei, turklāt vietā, kur tas nemaksā neko – bibliotēkā.

Kad Aija zaudēja darbu, viņai nācās būvēt dzīvi no jauna. To viņa spēja izdarīt bibliotēkā. Pēc Aijas domām, svarīgi ir iegūt noteiktu ritmu, saskaņā ar kuru dzīvot. Nedrīkst bēdāties par to, kā nav, jo no tā nekas nemainīsies, gluži pretēji, vajag tiekties pēc tā. Bibliotēkā iespējams piepildīt nozīmīgu daļu dzīves, ko varbūt Aija nemaz nebūtu varējusi novērtēt, ja nebūtu palikusi bez darba. Un tomēr, tagad, kad bibliotēka ieņem tik nozīmīgu vietu viņas ikdienā, Aija ļoti cer, ka tad, kad atradīs darbu, laiks atliks arī bibliotēkas apmeklējumiem. Tāpēc Aija īpaši novērtē pašvaldības izpratni, atbalstot novada bibliotēkas.

Tāpat Aija apmeklē dažādus Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotus kursus. Viņai tika dota iespēja iziet datorkursus iedzīvotājiem ar priekšzināšanām, tādejādi paaugstinot savu kvalifikāciju, palielinot iespējas iegūt jaunu darbu.

Aija bibliotēkā atradīs nodarbošanos vienmēr, tur viņa pavada vidēji trīs līdz četras stunda dienā, ja vien nav daudz gribētāju tikt pie interneta – tad jāievēro citu intereses un vajadzības. Aija apmeklē daudz sev nozīmīgas mājas lapas, meklē sev interesējošu informāciju, apgūst jaunas lietas un atbilstoši papildina savu CV. To veidojot sevišķi noderīgs bijis bibliotēkas vadītājas Kristīnes Cimdiņas atbalsts. Viņas padomi, kā CV noformēt, kādu informāciju iekļaut, ko izcelt, palīdzējuši izveidot konkurētspējīgu dokumentu, ko var pievienot, piesakoties vakantajām darba vietām.

Jā, bibliotēka šodien pilda arī nozīmīgu sociālo funkciju. Ikvienā bibliotēkā tiek laipni gaidīts ikviens, kurš palicis bez darba, kuram nepieciešams atbalsts darba meklējumos, CV izveidē vai kurš vēlas būt kontaktā ar cilvēkiem, veidot savu ikdienu pilnvērtīgāku, papildinot savas zināšanas.

Aijas stāsts bildēs