Jau no mazotnes, pat tad, kad sevi vēl īsti neapzināmies, mēs mācāmies, apgūstam jaunas, noderīgas lietas. Mums dzīvē ir arī neskaitāmi viedie – cilvēki, no kuriem mācāmies un kuru padomiem sekojam. Skolas solā mums ir skolotājs – mūsu ceļa rādītājs. Šodien daudzi skolotāji rosina skolēnus mācīties ne tikai no mācību grāmatām, ko apstiprinājusi Izglītības ministrija, bet arī būt radošiem mājas darbu pildīšanā. Šim mērķim lieti noder informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Savukārt publiskās bibliotēkas piedāvā izmantot brīvpieejas datorus un bezmaksas interneta resursus visiem tiem skolēniem, kuriem šāda iespēja nav mājās.
Ilze Ručevska ir Saulkrastu vidusskolas 6.klases skolniece. Dzirkstoša, dzīvespriecīga, atvērta, ar jau izveidojušies skatījumu uz lietām un dzīvi – tādu mēs Ilzi satiekam Saulkrastu vidusskolas gaitenī. Par Ilzi labas atsauksmes jau esam dzirdējuši gan no Saulkrastu pilsētas bibliotēkas vadītājas Vizmas Stūrmanes, gan no skolotājiem. Ilze vienmēr bijusi čakla grāmatu lasītāja – tāpat kā viņas mamma un vecmāmiņa, tāpēc bibliotēku Ilze apmeklē jau sen. Kopš bibliotēkā ir datori – Ilze meklē atbildes uz skolas uzdevumiem arī internetā.
Ilze atzīst, ka bez datora vairs nevarētu iedomāties savu mācību procesu. Ilze par Saulkrastu bibliotēku runā kā par savām otrajām mājām – sirsnīgi un ar lepnumu. Īpaši spilgti palicis atmiņā viņas izsauciens: „Savu bibliotēku ne pret vienu citu nemainītu!”.
Saulkrastu bibliotēka ir izvietota telpās, kuras nezinātājam grūti pamanīt. Viens labums gan ir – tā atrodas pa ceļam uz pludmali un, kā stāsta bibliotekāres, vasarā izteikta tendence ir atpūtniekiem, ejot uz jūru, no rīta iegriezties bibliotēkā, izvēlēties sev tīkamu lasāmvielu, bet vakarā, dodoties mājup, grāmatu atdot. Tāpat bibliotēku izmanto bezvadu interneta lietotāji – nereti cilvēki sēž savās automašīnās pie bibliotēkās un darbojas ar klēpjdatoru. Šķiet, ka šajā bibliotēkā, kas ir visnotaļ dinamiska, sev vajadzīgo var atrast ikviens. Arī Ilze.
Saulkrastu bibliotēkā Ilzei patīk viss, ko tā spēj sniegt – atmosfēra, pieeja informācijai, iespēja satikt draugus, mācīties, piedalīties projektos un bibliotēkas pasākumos. Protams, Ilze gribētu datoru un internetu arī mājās – tad varētu labāk apgūt savu iemīļoto priekšmetu – informātiku. Bet Ilze neskumst, jo stunda intensīva darba pie datora bibliotēkā ir pietiekami, lai padarītu lietas un nenogurdinātu acis. Tomēr par datoru un internetu viņai labāk patīk grāmatas – tās varētu lasīt stundām. Atšķirībā no daudziem vienaudžiem Ilze uzskata, ka grāmatās ir lielāka vērtība. Ar grāmatām Ilze saista arī savu iespējamo nākotnes profesiju - viņa gribētu kļūt par literatūras skolotāju. Vai varbūt dizaineri. Ilzes ikdiena nebeidzas ar mācību stundām. Arī pēcpusdienas ir piepildītas – vai nu bibliotēkā, vai teātra pulciņā. Veroties Ilzē, šķiet, ka enerģijas un varēšanas viņai pietiktu vēl neskaitāmām lietām un aktivitātēm.
Ilzes stāsts bildēs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru