09.11.2009 – Matīsa stāsts

Ik dienas mēs saskaramies ar dažādām grūtībām un šķēršļiem, kurus ar lielāku vai mazāku apņemšanos, mērķtiecību un dzīves sparu itin viegli spējam pārvarēt. Taču ir situācijas, kurās dzīves izliktos šķēršļus uzveikt nav tik vienkārši, tomēr ir iespējams. Matīsa stāsts apliecināja, ka bibliotēkai arī var būt nozīmīga loma šajā ceļā.

Jau ceturtā filmēšanas diena. Pēc pēdējās būs skumji – šie braucieni atver jaunas izpratnes lapas manā apziņā. Katrs satiktais cilvēks iemāca kaut ko ļoti būtisku. Arī Matīss. Par viņu mums atrakstīja Bērzaunes pagasta bibliotēkas vadītāja Ineta Zvirgzdiņa.

Matīss Bērzaunes bibliotēkā un arī bibliotekāres dzīvē ienāca, pateicoties pagasta projektam, kas piedāvāja invalīdiem subsidētās darba vietas. Kā atzīst pati bibliotekāre, iesākumā bijusi ļoti bažīga, kā tas būs, kad Matīss sāks strādāt bibliotēkā, vai viss izdosies kā nākas, vai nebūs problēmas. Tomēr puisis ar savām prāta spējām, precizitāti, toleranci un centību pārsteidza. Matīsa prāts ir teju kā enciklopēdija – viņš spēj itin viegli, bez piepūles atcerēties daudzus būtiskus gadu skaitļus, notikumus, savā leksikā lieto svešvārdus. Ja nebūtu kustību traucējumu, viņš dzīvē sasniegtu daudz, jo ar tik gaišu prātu dzīves ceļš gandrīz vai ir noteikts. Jokojoties Matīsam ieteikts pelnīt naudu ar savu labo atmiņu, piedaloties dažādās viktorīnās, tomēr Matīss uzskata, ka gaišs prāts ir Dieva dota dāvana, ar ko nevajadzētu lielīties.

Iesākumā Matīss palīdzējis ar bibliotēkas kartotēkas uzturēšanu un nolietoto grāmatu norakstīšanu. Visu darījis ar roku, rūpīgi veidojot pierakstus. Lai arī dzīvē jau bija iepazinies ar datoru, kad mācījies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēsturniekos, bibliotekārei teicis, ka ar datoru nestrādās nekādā gadījumā. Nekad. Pirmkārt, baidījies, ka neizdosies, otrkārt – ir kreilis, kas, viņaprāt, apgrūtina datora lietošanu.

Laikā, kad Matīss strādāja bibliotēkā, tur notika datorkursi iedzīvotājiem, kas vēlējās apgūt datora un interneta lietošanas prasmes. Šos kursus apmeklēja dažāda vecuma cilvēki, un, viņus vērojot, iedrošinājās arī Matīss – varbūt tomēr viņš arī spēj? No jauna apgūt datora lietošanu Matīss sāka lēnām. Apgūstot pamatprasmes, bez bibliotekāres palīdzības neiztika. Tieši bibliotekārs ir tas, kurš spēlē nozīmīgu lomu apmeklētāju izglītošanā, apmācīšanā un, kas ne mazāk būtiski, iedrošināšanā.

Matīsam ir konkrētas intereses, ko viņš meklē internetā – šobrīd ļoti aktīvi lasa ebreju elektronisko enciklopēdiju. Viņš pārsteidz ar savām zināšanām un skatījumu uz dažādiem vēsturiskiem un politiskiem procesiem pasaulē. Matīss uzsver, ka internetā meklē tikai tās lietas, ko nevar atrast grāmatās.

Matīss bibliotēkā izmanto iespēju arī izprintēt informāciju, kas viņam šķiet būtiska: informāciju par jau minēto ebreju vēsturi, novadpētniecības materiālus par Gaiziņkalna apkaimi u.c. Tomēr ir kāds internetā atrodams materiāls, kas Matīsam nozīmē īpaši daudz – tā ir Albrehta Dīrera glezna ar brāļa Alberta rokām. Ar šo gleznu viņš identificē sevi, jo stāsts, ko dzirdējis dievkalpojumā, viņam palicis īpaši tuvs.

Visgrūtākais, ko viņam dzīvē nākas pārdzīvot, ir vientulība. Vientulība, ar kuru jācīnās dienu no dienas. Ar vientulību, kas seko līdzi ik uz soļa, ar vientulību, kas mājā spiežas caur katru istabas stūri. Ar vientulību, no kuras baidās ikviens cilvēks, kurai ir neticams, iznīcinošs spēks. Bet Matīss ir atradis veidu, kā neļaut vientulībai sevi uzveikt – bibliotēkā viņš jūtas gaidīts, noderīgs un pavada laiku pilnvērtīgi.

Nu jau pavisam droši varu teikt, ka bibliotēka ir ne tikai grāmatu krātuve un piekļuve interneta resursiem – tā ir vieta, kur cilvēks, kas savā dzīvē jūtas vientuļš, var sajust līdzcilvēku klātbūtni un rast draudzību.

Matīsa stāsts bildēs